konsekrācija
konsekrācija joma: reliģija
1.Iesvētīšana; personu vai lietu nošķiršana kalpošanai Dievam.
2.Senā Romā akts, ar ko kādu priekšmetu vai vietu nodeva dievības īpašumā; ķeizaru laikā mirušā ķeizara vai ķeizara nama locekļa oficiāla izsludināšana par dievu.
3.Katoļu baznīcā personu vai lietu (baznīca, altāra) iesvētīšana, ko izdara bīskaps; arī maizes un vīna pārvēršanās Kristus miesā un asinīs, kas pēc katoļu mācības notiek mesas laikā.
Avoti: KV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 1949. gada 8. maijā Vācijā Altetingā bija bīskapa 25 gadu konsekrācijas jubilejas dievkalpojums.
- No ugunsgrēka izdevies izglābt marmora plāksni, tās konsekrācijas piemiņai, kura tagad atrodas pašreizējā katedrālē.
- 1903. gada 16. novembrī notika pagaidu dievnama iesvēte, bet svinīgā konsekrācija tika paredzēta 1904. gadā.
- Tas būšot skaidrs tikai nākamnedēļ pēc jaunā Latvijas katoļu arhibīskapa Zbigņeva Stankevica konsekrācijas ( ievešanas amatā) 8. augustā un tai sekojošās Bīskapu konferences.
- Pēc bīskapa ordinācijas sakramenta jeb konsekrācijas norisinās ingress galvenajā diecēzes, kura bīskapam ir uzticēta, katedrālē vai baznīcā, kura laikā priesteri saliek paklausības solījumu jaunajam bīskapam.