gramšļi
gramšļi vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | — | gramšļi |
| Ģen. | — | gramšļu |
| Dat. | — | gramšļiem |
| Akuz. | — | gramšļus |
| Lok. | — | gramšļos |
1.Gramšķi, pabiras; pārpalikumi no ēdiena.
2.Dažādas savāktas lietas, salasīti priekšmeti.
3.Mazi gabaliņi vai atkritumi no koksnes, žagariem, salmiem, siena vai citām lietām.
4.Dzīvnieka mazie kauli.
Avoti: LLVV, ME, VeAT, LE
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja viņu un viņa ceļvedi no mūžņu gramšļiem nebūtu izglābusi Kazugane.
- Pirmajā numurā mitinājās klaji romantisks personāžs — garpirkstnieki, gramšļi, dīkači, dziruļi.
- Gremdējot roku ezerā, tā neatdūrās vis dūņās, bet aizķērās ķeburainos, cietos gramšļos, kas juceklīgi bija piedrazojuši purva dobuli.
- ir jau vēl visādi gramšļi, kas apzog upes krasta mājas un saimniecības, iekāpj laivā un aizlaižas.