bruka1
bruka sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | bruka | brukas |
| Ģen. | brukas | bruku |
| Dat. | brukai | brukām |
| Akuz. | bruku | brukas |
| Lok. | brukā | brukās |
Trūce – iekšējo orgānu vai dziļo audu izspiešanās zem ādas, muskuļaudos vai ķermeņa dobumos.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Toreiz kāds vīrs man uz ielas bruka virsū ar visādiem apvainojumiem.
- To pašu var sacīt par sifilisa, podagras, brukas piemeklēto.
- Kas man apmaksās slimnīcas rēķinu, ja es dabūšu bruku ???
- Sapņi bruka, pilis drupa, āda apvilkās ar sēni.
- Deviņdesmito gadu beigās, kad kolhozu laiki juka un bruka,