tarāns
tarāns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | tarāns | tarāni |
| Ģen. | tarāna | tarānu |
| Dat. | tarānam | tarāniem |
| Akuz. | tarānu | tarānus |
| Lok. | tarānā | tarānos |
1.joma: militārās zinātnes Trieciens ar savu kaujas mašīnu, transportlīdzekli (kādam objektam, parasti lidaparātam, kuģim, tankam), lai (to) bojātu, iznīcinātu.
2.vēsturisks Mūru graujamā ierīce – trosēs vai ķēdēs iekārts baļķis.
3.vēsturisks Karakuģa priekšvadņa izcilnis, kas paredzēts pretinieka kuģa dragāšanai.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Taču tas mani acīmredzot absolūti iedarbina kā tarānu, kā caursitēju.
- Nekas cits neatlika, kā vien izgāzt durvis ar tarānu.
- Tagad portugāļu kuģis nesās pretī « Speķa Lodei» ar kartupeli tarāna galā.
- Tev vēl atlicis notēlot tikai Santa Klausu Izpistbārdi un mūsu Kungu Dievu — Eirokonstitucionālo Tarānu!
- Bet ar tarānu tas varētu izdoties.