aizsvilties
aizsvilties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizsvilstos | aizsvilstamies | aizsvilos | aizsvilāmies | aizsvilšos | aizsvilsimies |
| 2. pers. | aizsvilsties | aizsvilstaties | aizsvilies | aizsvilāties | aizsvilsies | aizsvilsieties, aizsvilsities |
| 3. pers. | aizsvilstas | aizsvilās | aizsvilsies | |||
Pavēles izteiksme: aizsvilsties (vsk. 2. pers.), aizsvilstieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizsvilstoties (tag.), aizsvilšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizsviltos
Vajadzības izteiksme: jāaizsvilstas
1.Iesākt svilt; pēkšņi aizdegties (par viegli degošiem priekšmetiem).
2.Pēkšņi un strauji iekaist (dusmās, naidā).
3.Pēkšņi notvīkt, nosarkt (par vaigiem, ausīm, seju).
Stabili vārdu savienojumiKā aizdedzies (aizsvilies, aizsvilis, aizkurts). Kā aizsvilies.
- Kā aizdedzies (aizsvilies, aizsvilis, aizkurts) idioma — satraukts, nemiera pilns; kādas domas, vēlēšanās pārņemts
- Kā aizsvilies idioma — satraukts, nemiera pilns; ļoti steidzīgs
Avoti: LLVV, MLVV, Lfv
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš nekad neapvainojas par sīkumiem, bet reizēm mēdz ātri aizsvilties.
- Annes tante aizsvilās, iesviezdama nazi un dakšiņu cepeša šķīvī. „
- Ja nu arī viņam ar Lizeti no berzes kaut kas aizsvilstas?
- Kad pārlaimīga pateicu viņam par grūtniecību, viņš aizsvilās briesmīgās dusmās.
- Nereti viņa ātri aizsvilstas, dusmojas uz mazuli vai partneri.