aizšalkt
Lietojuma biežums :
aizšalkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Šalcot attālināties, aiztraukties (par veļu, negaisu, ūdeņiem u. tml.).
1.1.Aizplūst, izplatīties (par skaņām).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri