aizšalkt
aizšalkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizšalcu | aizšalcam | aizšalcu | aizšalcām | aizšalkšu | aizšalksim |
| 2. pers. | aizšalc | aizšalcat | aizšalci | aizšalcāt | aizšalksi | aizšalksiet, aizšalksit |
| 3. pers. | aizšalc | aizšalca | aizšalks | |||
Pavēles izteiksme: aizšalc (vsk. 2. pers.), aizšalciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizšalcot (tag.), aizšalkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizšalktu
Vajadzības izteiksme: jāaizšalc
1.Šalcot attālināties, aiztraukties (par veļu, negaisu, ūdeņiem u. tml.).
1.1.Aizplūst, izplatīties (par skaņām).
2.poētiska stilistiskā nokrāsa Paiet (par laiku, laika posmu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet tikai pa šoseju reizumis aizšalca vieglā vai smagā automašīna.
- – Un ar apaļa muļķa smaidu ģīmī viņš aizšalca pie savas kaijas.
- Ar zaļu lapu šalkām aizšalc mūžs: Viens vientulīgi sajūtu to brīdinošās trīsas...
- Ieviļņodams pamali, garām aizšalc tukšs agrais vilciens.
- Kā teikts dziesmā — “ aizšalc gadi, noskan zvani, atnāk mūžs”.