šaufele
šaufele sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
[Žrg ]
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | šaufele | šaufeles |
Ģen. | šaufeles | šaufeļu |
Dat. | šaufelei | šaufelēm |
Akuz. | šaufeli | šaufeles |
Lok. | šaufelē | šaufelēs |
šaupele sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; apvidvārds, sarunvalodaLocīšana
[ViV ]
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | šaupele | šaupeles |
Ģen. | šaupeles | šaupeļu |
Dat. | šaupelei | šaupelēm |
Akuz. | šaupeli | šaupeles |
Lok. | šaupelē | šaupelēs |
Neliela lāpsta ar uzliektām sānmalām atkritumu, gružu uzslaucīšanai, savākšanai; liekšķere; šķipele.
Cilme:no lejasvācu schüffel, vācu Schaufel
Avoti: Žrg, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Zvirbuļi, ar knābjiem lasīdami ārā veselās auzas, sētnieki ar slotām un “ šaufelēm”.
- slota un šaufele.
- Vajag savākt sevi kā gružu kaudzi šaufelē, jāizlasa ārā visi nejēdzīgie ieradumi un minstināšanās, jāizmet kā izdegušie sērkoki no spičkastes.
- Ļoti labi, ja šaufele būs komplektā jau ar slotu ( to var " iespiest" slotā), jo tad tā tik viegli nepazudīs no redzesloka;
- Saslaucīja tos uz šaufeles.