štruntiņš
štruntiņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | štruntiņš | štruntiņi |
| Ģen. | štruntiņa | štruntiņu |
| Dat. | štruntiņam | štruntiņiem |
| Akuz. | štruntiņu | štruntiņus |
| Lok. | štruntiņā | štruntiņos |
Neliels, mazvērtīgs priekšmets, lieta.
PiemēriTāds plastmasas štruntiņš ar garu asti, kas veikalā maksā divdesmit kapeikas.
- Tāds plastmasas štruntiņš ar garu asti, kas veikalā maksā divdesmit kapeikas.
- Pirms kāda laika man tāds štruntiņš arī mājās parādījās.
- Iespējams, ka pie vainas ir sīkais štruntiņš viņu mutē.
- Protams, pirms tam nolejam eļļu, samīcam kārbā iekšā lupatas, lai neviens lieks štruntiņš kaut kur neiekrīt dziļumā un sākam darbus.
- Es gan neesmu tipiskais pircējs, kas klīst pa veikaliem, cerot, ka iepatiksies tāds vai šitāds štruntiņš.
Cilme:No lejasvācu strunt ‘nieks, blēņas’.
Avoti: T
Korpusa piemēri:šeit