štrunts
štrunts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; žargonismsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | štrunts | štrunti |
| Ģen. | štrunta | štruntu |
| Dat. | štruntam | štruntiem |
| Akuz. | štruntu | štruntus |
| Lok. | štruntā | štruntos |
Sīkums; neievērojama lieta; krāms.
PiemēriVakars aiziet uz šopingu, kur sapērkam Indijas paklājus un vēl visādus štruntus.
- Vakars aiziet uz šopingu, kur sapērkam Indijas paklājus un vēl visādus štruntus.
- Galvenais ir nepiebāzt galvu ar visādiem štruntiem.
- Reiz, kad es viņai par šo ieradumu tomēr aizrādīju, viņa teica: — Tas taču viss ir štrunts!
Cilme:No lejasvācu strunt ‘nieks, blēņas’.
Avoti: Žrg
Korpusa piemēri:šeit