ieblīvēt
ieblīvēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ieblīvēju | ieblīvējam | ieblīvēju | ieblīvējām | ieblīvēšu | ieblīvēsim |
| 2. pers. | ieblīvē | ieblīvējat | ieblīvēji | ieblīvējāt | ieblīvēsi | ieblīvēsiet, ieblīvēsit |
| 3. pers. | ieblīvē | ieblīvēja | ieblīvēs | |||
Pavēles izteiksme: ieblīvē (vsk. 2. pers.), ieblīvējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ieblīvējot (tag.), ieblīvēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ieblīvētu
Vajadzības izteiksme: jāieblīvē
1.Blīvējot ievirzīt (kur iekšā).
2.Ar pūlēm, grūtībām ietilpināt1.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Galvaspilsētas centrā esošās sporta zāles nereti ieblīvētas mazās un tam neparedzētās telpās, tādēļ ekspertus māc bažas par piemērotas gaisa padeves esamību šādās vietās.
- Citi, gluži savādāki “ meditatīvi objekti” – kompakta forma, kuras veidojumu variācijās ieslēpta, nomierināta, ieblīvēta visa personības mutuļojošā enerģija, ko nevarēja nenovērtēt figurālajos monstros.