ieblēties
ieblēties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ieblējos | ieblējamies | ieblējos | ieblējāmies | ieblēšos | ieblēsimies |
| 2. pers. | ieblējies | ieblējaties | ieblējies | ieblējāties | ieblēsies | ieblēsieties, ieblēsities |
| 3. pers. | ieblējas | ieblējās | ieblēsies | |||
Pavēles izteiksme: ieblējies (vsk. 2. pers.), ieblējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ieblējoties (tag.), ieblēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ieblētos
Vajadzības izteiksme: jāieblējas
Iesākt blēt un tūlīt apklust.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tu nespēj klusēt un aiz neizstāstāmā prieka pat ieblējies eņģeļa balsī.
- Kad tās apklust, jokodamās ieblējos es, un kāda man atbild.
- Kad uz žurnālu galdiņa ieblējās tālruņkaza, suns pirmais metās ar degunu nogrūst klausuli.
- Atkal ieblējās aitas, nu jau satrauktāk.
- Gīlzs pārsteigts ieblējās un atlēca atpakaļ.