iebļaut
iebļaut 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iebļauju | iebļaujam | iebļāvu | iebļāvām | iebļaušu | iebļausim |
| 2. pers. | iebļauj | iebļaujat | iebļāvi | iebļāvāt | iebļausi | iebļausiet, iebļausit |
| 3. pers. | iebļauj | iebļāva | iebļaus | |||
Pavēles izteiksme: iebļauj (vsk. 2. pers.), iebļaujiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iebļaujot (tag.), iebļaušot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iebļautu
Vajadzības izteiksme: jāiebļauj
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- “Taisīšu izrādes,” es iebļāvu viņam sejā un aizcirtu durvis.
- Apturēju veco un iebļāvu tam ausī: – Kā jūtas jūsu suns?
- to viņš skaļāk iebļāva, kāpinot toni.
- – viņš iebļāva man taisni sejā.
- Sagrābu vīrieti pie pleca un iebļāvu viņam ausī: – Ko jūs man teicāt par bumbiņu?