iespietot
iespietot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iespietoju | iespietojam | iespietoju | iespietojām | iespietošu | iespietosim |
| 2. pers. | iespieto | iespietojat | iespietoji | iespietojāt | iespietosi | iespietosiet, iespietosit |
| 3. pers. | iespieto | iespietoja | iespietos | |||
Pavēles izteiksme: iespieto (vsk. 2. pers.), iespietojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iespietojot (tag.), iespietošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iespietotu
Vajadzības izteiksme: jāiespieto
Spietojot ievirzīties (kur iekšā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Neznokurienes vienā no tukšajiem būriem ir iespietojis neliels, bet mierīgs un čakls spiets ar jauni māti.
- Viņas dzīvo tur, kur dravnieks viņas ieliek vai kur pašas iespieto."
- Vienā jaukā dienā tur iespietoja bites.