iespīlēt

iespīlēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.Iestiprināt (spīlēs, skrūvspīlēs u. tml.).

1.1.Ievietot (mazā, šaurā vietā).

2.Cieši ietērpt (šaurā apģērbā, apavos ķermeņa daļas, cilvēku).

2.1.pārnestā nozīmē Ierobežot (pakļaujot kādiem varmācīgiem likumiem, nosacījumiem u. tml.).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri