iespīlēt
iespīlēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iespīlēju | iespīlējam | iespīlēju | iespīlējām | iespīlēšu | iespīlēsim |
| 2. pers. | iespīlē | iespīlējat | iespīlēji | iespīlējāt | iespīlēsi | iespīlēsiet, iespīlēsit |
| 3. pers. | iespīlē | iespīlēja | iespīlēs | |||
Pavēles izteiksme: iespīlē (vsk. 2. pers.), iespīlējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iespīlējot (tag.), iespīlēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iespīlētu
Vajadzības izteiksme: jāiespīlē
1.Iestiprināt (spīlēs, skrūvspīlēs u. tml.).
1.1.Ievietot (mazā, šaurā vietā).
2.Cieši ietērpt (šaurā apģērbā, apavos ķermeņa daļas, cilvēku).
2.1.pārnestā nozīmē Ierobežot (pakļaujot kādiem varmācīgiem likumiem, nosacījumiem u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Mūsu dzīve ir tieši tāds mēģinājums iespīlēt daiļumu mazā papīriņā.
- Biedējoši lielie augumi bija iespīlēti debeszilās vējjakās un pelēkās biksēs.
- Iespīlētā zarna netiek apasiņota, atmirst un var pat plīst.
- Juris Pļaviņš fiziskā robustumā spēj atklāt pretrunīgu, laikmeta normās iespīlētu cilvēku.
- Tu, ar bērnišķīgo sejiņu vasarraibumos, kam dibens cieši iespīlēts pabālējušos džinsos...