bursteklis
bursteklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | bursteklis | burstekļi |
| Ģen. | burstekļa | burstekļu |
| Dat. | bursteklim | burstekļiem |
| Akuz. | burstekli | burstekļus |
| Lok. | bursteklī | burstekļos |
Pestelis; apburta lieta vai priekšmets; buramvārdi.
Avoti: KV, TlV