bāslis
bāslis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | bāslis | bāšļi |
Ģen. | bāšļa | bāšļu |
Dat. | bāslim | bāšļiem |
Akuz. | bāsli | bāšļus |
Lok. | bāslī | bāšļos |
2.Tas, kas mīl visu piebāzta ar ko nederīgu; arī tas, kas derīgas mantas mīl nobāzt tā, ka tās vēlāk citiem un pašam ir grūti atrodamas.
Avoti: TlV