bāslis
bāslis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | bāslis | bāšļi |
| Ģen. | bāšļa | bāšļu |
| Dat. | bāslim | bāšļiem |
| Akuz. | bāsli | bāšļus |
| Lok. | bāslī | bāšļos |
2.Tas, kas mīl visu piebāzta ar ko nederīgu; arī tas, kas derīgas mantas mīl nobāzt tā, ka tās vēlāk citiem un pašam ir grūti atrodamas.
Avoti: TlV