ieslaukt

ieslaukt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.Slaucot ietecināt (kur iekšā pienu).

2.Iesākt slaukt; iesākt slaukt, bet nepabeigt.

2.1.Slaucot pieradināt (dzīvnieku) pie slaukšanas.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri