ieslaucīt
ieslaucīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ieslauku | ieslaukām | ieslaucīju | ieslaucījām | ieslaucīšu | ieslaucīsim |
| 2. pers. | ieslauki | ieslaukāt | ieslaucīji | ieslaucījāt | ieslaucīsi | ieslaucīsiet, ieslaucīsit |
| 3. pers. | ieslauka | ieslaucīja | ieslaucīs | |||
Pavēles izteiksme: ieslauki (vsk. 2. pers.), ieslaukiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ieslaukot (tag.), ieslaucīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ieslaucītu
Vajadzības izteiksme: jāieslauka
1.Slaukot ievirzīt (kur iekšā).
2.Slaukot panākt, ka iesūcas (kur iekšā, piemēram, ūdens drānā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Te nu patiešām atkritumos ieslaucīts, iespējams, īsts zelta gabals.
- Bodnieks, neskaitīdams samaksu par vakariņām, naudu ieslaucīja mazajā kases atvilktnītē.
- Izglābtais bija putekļains, un Oskars to ieslaucīja savā kreklā.
- – Sētnieks ar slotu aizķēra pelēko nekustīgo bumbuli un ieslaucīja savā liekšķerē.
- Visu, kas nobirst, ieslauka zālītē.