svēdra
svēdra sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | svēdra | svēdras |
| Ģen. | svēdras | svēdru |
| Dat. | svēdrai | svēdrām |
| Akuz. | svēdru | svēdras |
| Lok. | svēdrā | svēdrās |
1.Svītra, josla (piemēram, priekšmetā, veidojumā, vidē).
2.joma: mežsaimniecība Liels koksnes izaugums (vietējs paresninājums) uz stumbra, zariem vai saknēm ar izlocītām koksnes šķiedrām.
3.joma: tehnika Stikla defekts, pēc sastāva un īpašībām atšķirīga stikla ieslēgums pamatstiklā.
Avoti: LLVV, ZTV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Debesu spožums lēnām dziest, virs eglēm sāk drūzmēties mēļas svēdras.
- Pamale krēslojas, saulrietā metot dzeltenīgu blāzmu un zīmējot debesīs gleznainas svēdras.
- Zilajās debesīs traucas mākoņu svēdras, es traucos tām līdz.
- Vēja svēdra, putns spārnus tur debesīs bez vēziena, laiks aizmet pāri laikam.
- Caur palātas logiem uz akmens grīdas krīt gaismas svēdras, guļ zemē kā garas kaulbaltas bēru sievas ar ēnām acu dobuļos.