šņīpa2
šņīpa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | šņīpa | šņīpas |
| Ģen. | šņīpas | šņīpu |
| Dat. | šņīpai | šņīpām |
| Akuz. | šņīpu | šņīpas |
| Lok. | šņīpā | šņīpās |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Skābā nemaz nav skāba, viņa vienmēr laipni paceļ savu linu segu, kas apklāj visu to bagātību, bet Grosvaldu bērni tāpat sauc viņu par Skābo, jo Mamiņas pirmais un galvenais pirkums pie viņas vienmēr būs skābais piens, kas, pārmests ar retām kanēļa un cukura šņīpām, Grosvaldu bērniem būs jāizēd nākamā launagā.
- Logu slotiņas noteikti ir jānomaina, ja dzirdi skrāpējošu troksni vai redzi, ka parādās " šņīpas" un stikls netiek notīrīts vienmērīgi.
- Kā arī es nenopūlējos, mans raksts iznāca stāvi stūrains un es ne par ko nevarēju tikt pie sava ideāla - smukā, apaļā, ar veiklām šņīpām, uzsvariem un ovāliem līkumiem, kādus biju redzējis kaut ...
- Kā arī es nenopūlējos, mans raksts iznāca stāvi stūrains un es ne par ko nevarēju tikt pie sava ideāla - smukā, apaļā, ar veiklām šņīpām, uzsvariem un ovāliem līkumiem, kādus biju redzējis kaut kur uz bībeles vāka.