svītra
Lietojuma biežums :
svītra sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds
Locīšana
švītra sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārds
Locīšana
švitra sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārds
Locīšana
1.Šaura, garena (zīmēta, krāsota, reljefi veidota u. tml.) josla (kā) virsmā.
PiemēriApakšā pavelku trīs sarkanas svītras.
1.1.Šaurs, garens veidojums uz (kā) virsmas.
PiemēriSkatoties uz Frosjas seju, kurā rozā mutes svītra bija savilkta nicīgi, uzacis — nicīgi, balss skanēja nosodoši, arī šobrīd viņa juta, ka iekāpusi govs pļekā.
1.2.Samērā šaura, garena josla, kas izdalās apkārtējā apkaimē, vidē ar savu atšķirīgo krāsu, formu u. tml.
PiemēriLīkā priede ieaugusi kāpas vidū, tuvāk jūrai nekā visas pārējās priedes, tās resnais stumbrs redzams jau iztālēm — melna, slīpa svītra pret palsajām smiltīm.
Stabili vārdu savienojumi(Pār)šaut (arī cirst) pār svītru (arī strīpu), arī (pār)šaut (arī cirst) pāri svītrai (arī strīpai).
Avoti: LLVV, PL, VkG, ME
Korpusa piemēri:šeit