šņikstēt
šņikstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | šņikstu | šņikstam | šņikstēju | šņikstējām | šņikstēšu | šņikstēsim |
| 2. pers. | šņiksti | šņikstat | šņikstēji | šņikstējāt | šņikstēsi | šņikstēsiet, šņikstēsit |
| 3. pers. | šņikst | šņikstēja | šņikstēs | |||
Pavēles izteiksme: šņiksti (vsk. 2. pers.), šņikstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: šņikstot (tag.), šņikstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: šņikstētu
Vajadzības izteiksme: jāšņikst
Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par šķērēm, ar kurām ko griež); atskanēt šādam troksnim.
Avoti: LLVV