svēdrains
Lietojuma biežums :
svēdrains īpašības vārds
LocīšanaLocīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | svēdrains | svēdraini |
| Ģen. | svēdraina | svēdrainu |
| Dat. | svēdrainam | svēdrainiem |
| Akuz. | svēdrainu | svēdrainus |
| Lok. | svēdrainā | svēdrainos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| svēdraina | svēdrainas |
| svēdrainas | svēdrainu |
| svēdrainai | svēdrainām |
| svēdrainu | svēdrainas |
| svēdrainā | svēdrainās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | svēdrainais | svēdrainie |
| Ģen. | svēdrainā | svēdraino |
| Dat. | svēdrainajam | svēdrainajiem |
| Akuz. | svēdraino | svēdrainos |
| Lok. | svēdrainajā | svēdrainajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| svēdrainā | svēdrainās |
| svēdrainās | svēdraino |
| svēdrainajai | svēdrainajām |
| svēdraino | svēdrainās |
| svēdrainajā | svēdrainajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
svēdraini apstākļa vārds
Tāds, kam ir svēdras.
Saistītās nozīmesriksnains, strīpains, strīpots.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
riksnains1 — Svītrains.
strīpains1 — Svītrains.
strīpots2 — Svītrains.
svītrains1 — Tāds, kam ir vairākas, daudzas svītras.
Saistīts ar
drīksnains1 — Skrandains, svītrains.
rankains1 — Raibi svītrains, rievains, arī grumbains, robots.
švīkains1 — Tāds, kam ir vairākas, daudzas švīkas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ar maniakālu, aiz pārliekas rūpības teju vai neveiklu precizitāti Bārtlbūts uz savas svēdrainā oša planšetes piesprauda smalkgraudainu vatmaņa loksni, iepriekš samitrinot lapas kreiso pusi, pēc tam, kad bija pacēlis lapu pret gaismu un pēc ūdenszīmēm pārbaudījis, ka strādās uz pareizās puses, atvēra savu cinka paleti, kuras emaljētā virsma pēc iepriekšējās dienas nodarbības iekšpusē bija rūpīgi notīrīta, un gandrīz rituālā secībā izkārtoja uz tās trīspadsmit mazus trauciņus ar krāsu – ziloņkaula melno, sēpiju, dedzināto sjennu, dzelteno okeru, indiešu dzelteno, gaiši dzelteno hromu, cinobru, kraplaku, Veronēzes zaļo, olīvu zaļo, ultramarīnu, kobaltu, prūšu zilo – tāpat arī dažus pilienus Mobuā kundzes cinka baltā, sagatavoja ūdeni, švammītes, zīmuļus, lieku reizi pārbaudīja, ka viņa otas pienācīgi turas kātiņos, ka to spicais gals ir nevainojams, platākā daļa ne pārāk kupla, spalvas bez cekuliem, un ķērās pie darba, viegliem zīmuļa vilcieniem ieskicējot lielos laukumus, apvārsni, priekšplānus, bēgošās līnijas, pirms visā to mirklīguma un neparedzamības krāšņumā mēģināja notvert kāda mākoņa gaistošās metamorfozes, vēja pūsmu, kas sarievo dīķa virsmu, Ildefransas novakari, strazdu pacelšanos spārnos, ganu, kas pārved mājup savu ganāmpulku, mēnesi, kas uzaust virs aizmiguša ciema, papelēm ieskautu ceļu, suni, kas apstājies mežmalā, utt.
- Viņu vienīgā izprieca ir rotaļāties ar bāli svēdrainām marmora bumbām.
- Abiem apakšējiem kompensējošajiem slāņiem ir svēdrains izkārtojums, kas mazina koka dinamisko spriegumu.