ķēms1
Lietojuma biežums :
ķēms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Priekšstats, fantāzijas tēls, kas iedveš bailes; spoks, rēgs.
2.Cilvēks ar ļoti neglītu, arī atbaidošu ārieni.
2.1.Cilvēks, kas izturas, rīkojas negodīgi, zemiski, arī bezjēdzīgi.
2.2.Neveikls, neizdarīgs cilvēks.
Stabili vārdu savienojumiKā ķēms. Pēc ķēma.
Avoti: LLVV, KnV
Korpusa piemēri