ķēms1
ķēms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | ķēms | ķēmi |
Ģen. | ķēma | ķēmu |
Dat. | ķēmam | ķēmiem |
Akuz. | ķēmu | ķēmus |
Lok. | ķēmā | ķēmos |
1.Priekšstats, fantāzijas tēls, kas iedveš bailes; spoks, rēgs.
2.Cilvēks ar ļoti neglītu, arī atbaidošu ārieni.
2.1.Cilvēks, kas izturas, rīkojas negodīgi, zemiski, arī bezjēdzīgi.
Avoti: LLVV, KnV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Savas izturēšanās dēļ pēc mūsu vakardienas šova es jūtos kā ķēms.
- Es esmu tas ķēms, kurš 1986. gadā nogāza Čaka pieminekli.
- Kad tās vislepnāk izgreznojušās, viņas izskatās līdzīgas masku balles ķēmiem...
- Tam vecajam ķēmam tik un tā būs par mani jāsamaksā!»
- Un Billei jau bija žēl, ka onkuli par ķēmu nosaukusi.