dumbrcālis
dumbrcālis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dumbrcālis | dumbrcāļi |
| Ģen. | dumbrcāļa | dumbrcāļu |
| Dat. | dumbrcālim | dumbrcāļiem |
| Akuz. | dumbrcāli | dumbrcāļus |
| Lok. | dumbrcālī | dumbrcāļos |
Dumbrvistiņu dzimtas suga ("Rallus aquaticus"), neliels bridējputns, ķermeņa garums – ~28 cm, masa – 85-190 g, grūti pamanāms, biežāk dzirdama tā balss, kas atgādina sivēna kviekšanu un urkšķēšanu.
Avoti: LLVV, LE1
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pazīstamākie ir ormanīši, lauči, griezes, dumbrcāļi un sultānvistiņas.
- Latvijā mājo dumbrcāļa nominālpasuga — " Rallus aquaticus aquaticus".
- Tā lidojums izskatās neveikls, bet dumbrcālis migrējot spēj pārvarēt lielus attālumus.
- Mugurkaulniekus dumbrcālis nogalina ar asu knābja cirtienu, pārlaužot mugurkaulu.
- Pēc lietus dumbrcālis rokas pa mīkstu zemi, meklējot sliekas.