ieslāt
ieslāt 1. konjugācijas darbības vārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsa, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ieslāju | ieslājam | ieslāju | ieslājām | ieslāšu | ieslāsim |
| 2. pers. | ieslāj | ieslājat | ieslāji | ieslājāt | ieslāsi | ieslāsiet, ieslāsit |
| 3. pers. | ieslāj | ieslāja | ieslās | |||
Pavēles izteiksme: ieslāj (vsk. 2. pers.), ieslājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ieslājot (tag.), ieslāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ieslātu
Vajadzības izteiksme: jāieslāj
Lempīgi, kājas velkot, ieiet, ienākt (kur iekšā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tā nu mēs vienkārši ieslājam kaut kādā krūmājā, kur nav itin nekā interesanta, pat ne ēnas no bumbas bedres, un paliekam stāvam.
- Blakus gan izaicinoši laistījās kāda kafejnīca, bet tā šķita pārāk smalka un stilīga, lai man rastos vēlēšanās tur ieslāt tāda slapja sētas kranča izskatā.
- Takzie horoso bilo bi , iesli imiet dostup k internetu Kontaknie tel
- 6.08 pielādējat šauteni , žēli noskatoties , kā brieži ieslāj biezoknī
- Izlaižam viņu uz Rojas upes tilta , un viņš ar kaut kādu vietējo jaunkundzi ieslāj krūmos