pakārtotība
pakārtotība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pakārtotība | pakārtotības |
| Ģen. | pakārtotības | pakārtotību |
| Dat. | pakārtotībai | pakārtotībām |
| Akuz. | pakārtotību | pakārtotības |
| Lok. | pakārtotībā | pakārtotībās |
1.Stāvoklis (piemēram, priekšmetiem, parādībām), kad (kas) ir pakārtots (kam).
2.joma: valodniecība Stāvoklis, kad kāda valodas vienība ir pakārtota citai valodas vienībai.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Inovācijas difūzijas un SIS teoriju stiprā puse ir strukturētība un procesu pakārtotība.
- Klasiskā izpratnē federācijas modelis paredz tās daļu pakārtotību kopējai pārvaldībai.
- Piemērā ir novērojumi vairāki mijiedarbības veidi, starp kuriem pastāv savstarpēja pakārtotība laika periodā.
- Baznīcas satversme ir baznīcas likumu apkopojums, kas veido baznīcas tiesību struktūru un tiesību aktu pakārtotību.
- Jeb tomēr saglabāsies sievietes pakārtotības princips vīrietim, kā tas ir bijis gandrīz visās mednieku sabiedrībās?