fluorescēt
fluorescēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona vai lokāmais darāmās kārtas tagadnes divdabis (-ošs, -oša); joma: fizikaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | fluorescēju | fluorescējam | fluorescēju | fluorescējām | fluorescēšu | fluorescēsim |
| 2. pers. | fluorescē | fluorescējat | fluorescēji | fluorescējāt | fluorescēsi | fluorescēsiet, fluorescēsit |
| 3. pers. | fluorescē | fluorescēja | fluorescēs | |||
Pavēles izteiksme: fluorescē (vsk. 2. pers.), fluorescējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: fluorescējot (tag.), fluorescēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: fluorescētu
Vajadzības izteiksme: jāfluorescē
Izstarot (īslaicīgi) gaismu apgaismojuma ietekmē (par vielām, priekšmetiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Savienojumi ar kvantu iznākumu 10% tiek uzskatīti par labi fluorescējošiem.
- Viņai nācās vadīties pēc fluorescējošām bultām, līdz viņa atrada izeju.
- Reakcijas maisījumā pievieno fluorescējošu krāsu, kas saistās ar DNS.
- Naftas piesārņojumus uz jūras virsmas var atklāt un identificēt ar fluorescējošiem lidariem.
- NAD(P)H fluorescē reducētā forma, bet oksidētā forma ne.