ieķept
ieķept 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ieķepu | ieķepam | ieķepu | ieķepām | ieķepšu | ieķepsim |
| 2. pers. | ieķep | ieķepat | ieķepi | ieķepāt | ieķepsi | ieķepsiet, ieķepsit |
| 3. pers. | ieķep | ieķepa | ieķeps | |||
Pavēles izteiksme: ieķep (vsk. 2. pers.), ieķepiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ieķepot (tag.), ieķepšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ieķeptu
Vajadzības izteiksme: jāieķep
1.Ieķerties, sablīvēties (kur iekšā) – par ko mīkstu, lipīgu.
1.1.Tikt apņemtam (ar ko mīkstu, lipīgu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pāris lāsītes tad ieķeps melnajā kreklā, un vakarā tas būs jāmazgā.
- Lipīgie zirnekļtīkli, kuros tev ieķep seja.
- Ja košļene ir ieķepusi paklājā, tad to var dabūt ārā ar gludekļa un salvetes palīdzību.
- Citādi aukslējās ieķepušo tauku kārtu nevarēja dabūt lejā ilgi un mute smakoja, siekalas strēga kaklā.
- Ieķepa un nevar pakustēties.