iekars3
iekars vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | iekars | iekari |
| Ģen. | iekara | iekaru |
| Dat. | iekaram | iekariem |
| Akuz. | iekaru | iekarus |
| Lok. | iekarā | iekaros |
1.Iekarināts priekšmets, lieta.
2.Medus rāmītis bišu stropā.
Avoti: LE, TlV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No konstruktīva viedokļa īpatns ir lūgšanu telpas griestu iekars, kas veidots ka trīsstūrveida iekārtā kopne.
- Ar piedošanu ir tāpat kā ar dzijas tīšanu kamolā no iekara.
- Pēc pirma pasaules kara tai uzlika tornīti un iekara zvanu.
- Mēdz gadīties tik samudžināts iekars, ka dzija metas mezglos un netek ne lūdzama.
- Scenogrāfs Andris Eglītis operas " Hamlets" scenogrāfijai radījis astoņus lielformāta gleznojumus – skatuves iekarus.