pasvilpot
pasvilpot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pasvilpoju | pasvilpojam | pasvilpoju | pasvilpojām | pasvilpošu | pasvilposim |
| 2. pers. | pasvilpo | pasvilpojat | pasvilpoji | pasvilpojāt | pasvilposi | pasvilposiet, pasvilposit |
| 3. pers. | pasvilpo | pasvilpoja | pasvilpos | |||
Pavēles izteiksme: pasvilpo (vsk. 2. pers.), pasvilpojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pasvilpojot (tag.), pasvilpošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pasvilpotu
Vajadzības izteiksme: jāpasvilpo
1.Neilgu laiku, mazliet svilpot.
1.1.transitīvs
2.parasti formā: trešā persona Neilgu laiku, mazliet svilpot (par vēju, arī par priekšmetiem, kas strauji kustas gaisā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es savilku lūpas un pasvilpoju augstā, smalkā tonī...
- Burboņu kapelliņā, pārskaitīt kolonnas, vilkt plaušās Parīzi, pasvilpot kopā ar strazdiem.
- Pat patīkami pasvilpot, ar ko citam ausis pamielot.
- Garām uz māju pasvilpodams iet Viktors.
- Gan tu man vēl pasvilposi!