tūliņ
tūliņ [ˈtūliņ], [tūˈliņ] apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
1.Norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā; tūlīt1.
1.1.Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē laikposmā, kas tieši seko iepriekšējam laikposmam.
1.2.Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē tieši pēc kādas citas darbības, norises, stāvokļa.
2.parasti konstrukcijā: vārdu savienojums "tūliņ aiz"; parasti kopā ar: lietvārds Norāda, ka (kas) vietas secībā ir, atrodas ļoti tuvu (kam); tūlīt2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nu lauksaimniecībai tūliņ būs « čau», tāpat mazai zvejniecībai.
- Ja pēc sniega ceļi tūliņ kļūst sausi – būs slapja vasara.
- Nav laika izniekot to mazumiņu, kas tūliņ arī var pazust.
- Pats brīnies un prāto: kāpēc es to tūliņ neiedomāju?”
- Un - nevis nākamajā gadā, bet tūliņ sāksim to darīt!