kumpums
kumpums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kumpums | kumpumi |
| Ģen. | kumpuma | kumpumu |
| Dat. | kumpumam | kumpumiem |
| Akuz. | kumpumu | kumpumus |
| Lok. | kumpumā | kumpumos |
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Svešajai ir mazs, spics zods un neliels kumpums uz deguna.
- Plakuma centrālajā daļā ir ap 3 m augsts kumpums.
- Es rekonstruēju jauno Annu no vecās Annas sejas sijām – spītīgā deguna kumpuma, stāvajiem vaigu kauliem, asā zoda.
- Plukatainā mētelītī, kumpumu mugurā un it kā no apakšas pazemīgu skatienu, kas gludinājās pie iekšālaidēja labvēlības kā pēdējās instances vai žoga.
- — Manī raugās viņa muguras kupris, līdz šim nebiju pamanījis asu kumpumu, kas met uzkalnu taisni aiz kakla gala un tad strauji beidzas.