pretors
pretors vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pretors | pretori |
| Ģen. | pretora | pretoru |
| Dat. | pretoram | pretoriem |
| Akuz. | pretoru | pretorus |
| Lok. | pretorā | pretoros |
Senajā Romā – amatpersona, kas realizēja augstāko tiesas varu un atbildēja par iekšējo kārtību; arī provinces pārvaldnieks.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Hanibālu ievēlēja par Kartāgas republikas pretoru, t.i. " prezidentu".
- to tituls bija konsuli, bet par pretoriem sauca amatpersonas ar citām funkcijām.
- Pretori aizstāvēja bonitāros īpašniekus no atsavinātāja vindikācijas prasības, izmantojot exeptio rei venditae et traditae.
- Taču šeit viņus sakāva pretors Lūcijs Mumijs.
- Dzērājs uzrunā pūli no Pretora pils terases?