krikums
krikums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | krikums | krikumi |
| Ģen. | krikuma | krikumu |
| Dat. | krikumam | krikumiem |
| Akuz. | krikumu | krikumus |
| Lok. | krikumā | krikumos |
1.Ļoti mazs (kā) gabals, ļoti sīka daļiņa, niecīgs daudzums; druska.
2.parasti formā: daudzskaitlis Mazi, sīki priekšmeti.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vislabāk šos krikumus iebērt mazos trauciņos, kur ērti paņemt šķipsnu.
- Katram iznāk viens vesels sausiņš un vēl kādi nieka krikumi klāt.
- Nedrīkst taču pieļaut, lai lāga Annegrētu uzreiz nokaitina melni krikumi.
- Pols apēda nelielu līmes krikumu, ko kāds viņam bija atnesis.
- Gan visādus krikumus, gan gabalus, kas ir mālā.