krikšķis1
krikšķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | krikšķis | krikšķi |
| Ģen. | krikšķa | krikšķu |
| Dat. | krikšķim | krikšķiem |
| Akuz. | krikšķi | krikšķus |
| Lok. | krikšķī | krikšķos |
Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bija viens krikšķis, un zeme gandrīz vai nodunēja.
- Tikai krikšķi un krakšķi nerimās.
- Tagad lakstīgala žāvētavas dziļumā uz saskatāmajiem, apkvēpušajiem tā saucamajiem ceriem dzied savu mīlas dziesmu, paklakšķina, patarkšķina un dziesmā iegriež skrūvgrieža krikšķi.
- Tā kā zobārsti un žokļu ķirurgi Āfrikā apkārt nemētājas, saviem spēkiem pūlējos dabūt žokli atpakaļ, līdz pēc trīs dienām tas atgriezās savā vietā ar vieglu krikšķi.
- Tāds kā krikšķis, kā sarosīšanās lika atvērt acis.