farizejs
farizejs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | farizejs | farizeji |
| Ģen. | farizeja | farizeju |
| Dat. | farizejam | farizejiem |
| Akuz. | farizeju | farizejus |
| Lok. | farizejā | farizejos |
1.vēsturisks Senās Jūdejas reliģiski politiskās partijas loceklis, kas centās stingri ievērot Bībeles priekšrakstus.
2.Cilvēks, kas ārēji ievēro visas normas, bet pats tās neatzīst un slepeni pārkāpj.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Farizeji bija viena no senā jūdaisma sektām Otrā Jeruzālemes tempļa laikā.
- Farizeji veidoja trešo sektu, kas bija tuvāka vienkāršās tautas ticībai.
- Baznīca nav farizeju sekta, kurā ir tikai paši svētākie, labākie.
- Tas tā satracina farizejus, ka tie sāk meklēt iespēju Jēzu nonāvēt.
- Farizeji ir sakūdījuši vietējos pret Jēzu, apsūdzot viņu sakaros ar Belcebulu.