pats1
pats noteiktais vietniekvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pats | paši |
| Ģen. | paša | pašu |
| Dat. | pašam | pašiem |
| Akuz. | pašu | pašus |
| Lok. | pašā | pašos |
pati noteiktais vietniekvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pati | pašas |
| Ģen. | pašas | pašu |
| Dat. | pašai | pašām |
| Akuz. | pašu | pašas |
| Lok. | pašā | pašās |
1.lietvārda nozīmē Norāda uz patstāvīgu darbības veicēju.
1.1.kopā ar: lietvārds vai vietniekvārds Pastiprina nojēgumu par darbības veicēja patstāvīgumu.
1.2.kopā ar: "sevis", atgriezeniskais vietniekvārds Pastiprina nojēgumu par patstāvīgu darbības darītāju, uz kuru norāda atgriezeniskais vietniekvārds.
Stabili vārdu savienojumiPats no sevis. Runāt pašam ar sevi.
- Pats no sevis kolokācija — bez ārējas iedarbības, ietekmes
- Runāt pašam ar sevi; runāties pašam ar sevi; runāt ar sevi; runāt pie sevis; runāties ar sevi kolokācija — Vienatnē runas valodā izteikt savas domas, pārdzīvojumus
1.3.parasti kopā ar: lietvārds Norāda uz norises, stāvokļa, pazīmes patstāvīgumu, arī spontānumu.
2.lietvārda nozīmē; kopā ar: piederības vietniekvārds Pastiprina piederības vietniekvārda nozīmi.
2.1.formā: ģenitīvs Norāda uz piederību minētajai personai vai uz saistību ar to.
3.īpašības vārda nozīmē; kopā ar: lietvārds Pastiprina nojēgumu par lietvārdā nosauktā priekšmeta, parādības robežu, norāda uz vietu vai laikposmu, ar ko saistās norise vai stāvoklis.
Stabili vārdu savienojumiPašā laikā; tieši laikā; pašā reizē.
- Pašā laikā; tieši laikā; pašā reizē frazēma — 1. Vajadzīgajā brīdī, momentā2. Tā, ka ir piemērots, atbilstošs pēc lieluma (par apģērbu)
3.1.kopā ar: lietvārds vai vietniekvārds Norāda uz (kā) svarīgumu, nozīmīgumu.
3.2.kopā ar: "viens" Pastiprina individuālas darbības vai stāvokļa nozīmi.
4.kopā ar: norādāmais vietniekvārds Norāda uz raksturojamo parādību pilnīgu identitāti.
Stabili vārdu savienojumiViens un tas pats.
- Viens un tas pats kolokācija — lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par raksturojamo parādību pilnīgu identitāti
5.kopā ar: īpašības vārds, noteiktā galotne vai skaitļa vārds "pirmais" Lieto, lai veidotu vispārākās pakāpes formu.
6.lietvārda nozīmē Saimnieks, saimniece.
6.1.parasti formā: daudzskaitlis Saime, arī ģimene.
Stabili vārdu savienojumiBūt degungalā; notikt degungalā; būt pašā degungalā; notikt pašā degungalā; būt deguna galā.
- Būt degungalā; notikt degungalā; būt pašā degungalā; notikt pašā degungalā; būt deguna galā; būt pašā deguna galā; notikt deguna galā; notikt pašā deguna galā; būt deguna priekšā; būt pašā deguna priekšā; notikt deguna priekšā; notikt pašā deguna priekšā sarunvaloda, idioma — (būt, notikt) ļoti tuvu
- Neviens pats — norāda uz personas, dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības pilnīgu noliegumu
- No sākta gala; no paša gala kolokācija — no (paša) sākuma (ko darīt)
- Pašā briedumā; pilnā briedumā idioma — spēka gados
- Pašā pamatā; pašos pamatos idioma — pilnīgi
- Pašā spēkā; pilnā spēkā idioma — tā, ka ir sasniegta (kā, piemēram, darbības, norises) augstākā pakāpe
- Pašu laiku kolokācija — pašlaik
- Pats kungs un ķeizars; pats kungs un ķēniņš; pats kungs un pavēlnieks; pats kungs un valdnieks idioma — saka, ja var rīkoties neatkarīgi no citiem
- Pats par sevi — 1. kolokācija Atsevišķi2. idioma Nepierādot, arī neargumentējot
- Pats par sevi saprotams frazēma — tāds, kas ir saprotams bez pierādījuma, argumentējuma
- Sava kabata; paša kabata sarunvaloda, frazēma — savas (materiālās) intereses
- Savām acīm redzēt; pašam ar savām acīm redzēt; pašam ar savu aci redzēt; ar savām acīm redzēt; ar savu aci redzēt — būt kāda notikuma aculieciniekam vai dalībniekam; pašam redzēt, skatīt
- Saviem spēkiem; pašu spēkiem idioma — bez citu palīdzības
- Stāvēt uz savām kājām; stāvēt uz paša kājām idioma — būt patstāvīgam, neatkarīgam, materiāli nodrošinātam
- Velns dīda; nelabais dīda; pats nelabais dīda; pats velns dīda sarunvaloda, idioma — 1. Saka sašutumā, neapmierinātībā par ko izdarītu, neatzīstot, nosodot kādu rīcību2. Saka, ja kādu pārņēmis nemiers, ja kāds ir pārgalvīgs, trakulīgs, dara ko nevēlamu
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Studenti labprāt lasa citu ziņas, bet paši publicēt ir pasīvi.
- Petijs papildina, kas mācīšanās nav tas pats, kas atcerēšanās.
- 1945. gadā pagasti tika sadalīti ciemos ( nelikvidējot pašus pagastus).
- Pieaugušais izvirza mērķus pats sev, un viņam ir svarīga motivācija.
- Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka cilvēks nedzīvo viens pats.