ietipināt
ietipināt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ietipinu | ietipinām | ietipināju | ietipinājām | ietipināšu | ietipināsim |
| 2. pers. | ietipini | ietipināt | ietipināji | ietipinājāt | ietipināsi | ietipināsiet, ietipināsit |
| 3. pers. | ietipina | ietipināja | ietipinās | |||
Pavēles izteiksme: ietipini (vsk. 2. pers.), ietipiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ietipinot (tag.), ietipināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ietipinātu
Vajadzības izteiksme: jāietipina
Tipinot ievirzīties (kur iekšā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Žurka pamodusies un pa meitenes roku kā kāpņu lenteri ietipina atpakaļ melnajā somā.
- Es nokāru galvu un nokaunējies sīkiem solīšiem ietipināju būdā.
- Kā nogrēkojusies skolniecīte ietipināju viesnīcas hallē, kas bija izklāta ar sarkanu paklāju.
- Pamanījusi no ciema padomes iznākam priekšsēdētāju, sieviņa pamāj un steigšus ietipina savas mājas vārtos.
- Pēdējais zālē ietipināja tiesas sekretārs Sāls Baranka ar tintnīcu, spalvu un papīru žūksni rokās.