sultanāts
sultanāts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sultanāts | sultanāti |
| Ģen. | sultanāta | sultanātu |
| Dat. | sultanātam | sultanātiem |
| Akuz. | sultanātu | sultanātus |
| Lok. | sultanātā | sultanātos |
Monarhistiska valsts, kuras priekšgalā ir sultāns, teritorija, kurā valda sultāns; sultāna valdīšana, tās laiks.
PiemēriTas noteikti garantē valsts degradāciju, valsts pārvēršanu par aziātisku sultanātu.
- Tas noteikti garantē valsts degradāciju, valsts pārvēršanu par aziātisku sultanātu.
- Nacionālisti panāca, ka 1922. gada 1. novembrī tiek pilnībā atcelts sultanāts un 17. novembrī ar britu karakuģi " Malaya" Mehmeds VI pameta Stambulu.
- Tas bija tieši tas, ko es uz to brīdi gribēju- neattīstīts tūrisms, gandrīz neskatra burvīga daba un īsta arabu sultanāta atmosfēra.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos:šeit