pauna1
pauna sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pauna | paunas |
| Ģen. | paunas | paunu |
| Dat. | paunai | paunām |
| Akuz. | paunu | paunas |
| Lok. | paunā | paunās |
1.Priekšmets vai priekšmetu kopums, kas ir iesaiņots (parasti drānā); sainis.
Stabili vārdu savienojumiPaunu žīds.
- Paunu žīds vēsturisks, frazēma — pauninieks
1.1.sarunvaloda; parasti formā: daudzskaitlis Bagāža, saiņi.
2.apvidvārds Lieli, apaļi mākoņi.
Avoti: LLVV, ViV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet cilvēki aizņēma mazāku vietu nekā visas tās paunas, kravas.
- Un tad viņš paņēma to pašu paunu un pārveda uz Ameriku.
- Paķēris savu paunu, Andrievs izlec ārā un dodas Daugavas virzienā.
- Vaimanāja sievas, ģērbdamas bērneļus un siedamas paunās segas.
- Šamie sapako drēbes papīra mutautiņā un laipo iekšā, debesu zvanus, elles krūmājus ar savām paunām aizsegusi.