baideklis
baideklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | baideklis | baidekļi |
Ģen. | baidekļa | baidekļu |
Dat. | baideklim | baidekļiem |
Akuz. | baidekli | baidekļus |
Lok. | baideklī | baidekļos |
baidēklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | baidēklis | baidēkļi |
Ģen. | baidēkļa | baidēkļu |
Dat. | baidēklim | baidēkļiem |
Akuz. | baidēkli | baidēkļus |
Lok. | baidēklī | baidēkļos |
baidēkls vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | baidēkls | baidēkli |
Ģen. | baidēkla | baidēklu |
Dat. | baidēklam | baidēkliem |
Akuz. | baidēklu | baidēklus |
Lok. | baidēklā | baidēklos |
baidīklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | baidīklis | baidīkļi |
Ģen. | baidīkļa | baidīkļu |
Dat. | baidīklim | baidīkļiem |
Akuz. | baidīkli | baidīkļus |
Lok. | baidīklī | baidīkļos |
baidīkls vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | baidīkls | baidīkli |
Ģen. | baidīkla | baidīklu |
Dat. | baidīklam | baidīkliem |
Akuz. | baidīklu | baidīklus |
Lok. | baidīklā | baidīklos |
1.Priekšmets, ar ko cenšas atbaidīt (dzīvniekus).
2.Cilvēks, kas ir īpaši pārģērbies, lai kādu baidītu.
Stabili vārdu savienojumiPutnu baidēkls.
- Putnu baidēkls — noskrandis, noplīsis, arī nevīžīgi vai ākstīgi ģērbies cilvēks
3.Spoks, rēgs, ērms.
4.Ausainā pūce; pupuķis.
Avoti: LivP
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Rītīnā saimnieks mājā visim stāstīš , kāds šim pagāšnakti bīš štuks ar baidekli
- Tai grāvī rādo ties baideklis , jo te priekš ilgim gadim pakāries vienc zaldāts
- Bet nu baideklis gāzies saimniekam vē ātrāki virsū un saimniekam bīš gribīšam negribīšam jālaiž jekas vaļā
- Zīļu grāvi un gaidīš , ka baideklis rādīsies
- Dūmi vie nokūpēši un baideklis uzreiz pazudis