iepogāt
iepogāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iepogāju | iepogājam | iepogāju | iepogājām | iepogāšu | iepogāsim |
| 2. pers. | iepogā | iepogājat | iepogāji | iepogājāt | iepogāsi | iepogāsiet, iepogāsit |
| 3. pers. | iepogā | iepogāja | iepogās | |||
Pavēles izteiksme: iepogā (vsk. 2. pers.), iepogājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iepogājot (tag.), iepogāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iepogātu
Vajadzības izteiksme: jāiepogā
1.Pogājot iestiprināt (kur iekšā).
2.apvidvārds Nopērt, izpērt.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Iepogājama stepēta sintepona odere ( 1.pielikuma 1.attēls).
- Man gribējās ietīt sevi garā naktskreklā un iepogāt simtiem mazās perlamutra podziņās.
- Nupat tikai sieva man bija iepogājusi zilumu zem acs.
- Mūža darbu neiepogāt koka mētelī.
- Stāvēju nepretodamies, kamēr viņš mani iepogāja virsvalkā, bet atgrūdu palīdzīgo roku, kad viņš grasījās sakārtot manas kaklasaites mezglu.