1.Pagarinātu pakauša spalvu veidojums (putniem). // pārnestā nozīmē Augšējā daļa (augam, retāk priekšmetam), kuras forma atgādina šādu veidojumu.
2.Uz augšu izslējies (matu) kušķis pieres daļā vai galvas vidū (cilvēkam); arī mati.
3.apvidvārds Zirga krēpju šķipsna, kas starp ausīm nokarājas uz leju pār pieri.
Avoti: LLVV, VpJ
Korpusa piemēri:Korpusa piemēri:« – Mammu, – pie durvīm parādījās Jurģa cekuls. »
Pauls Bankovskis, Labais vienmēr uzvar (010 Rainis ir miris). Rīga, Atēna, 2002. (Daiļliteratūra)
« Agra sabužināja īso matu cekulu un nobučoja Melisu uz pieres. »
Dace Priede, Kamenes uz stīgām. Rīga, Karogs, 1997. (Daiļliteratūra)
« Aiz tās stikliem ņudz vismaz pusducis gaišmatainu, samirkušu cekulu. »
Anna Skaidrīte Gailīte, Augšzemē dzirdētais (Ceļš uz mājām). Rīga, Zvaigzne ABC, 2006. (Daiļliteratūra)
Piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
