kūlenis2
kūlenis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kūlenis | kūleņi |
| Ģen. | kūleņa | kūleņu |
| Dat. | kūlenim | kūleņiem |
| Akuz. | kūleni | kūleņus |
| Lok. | kūlenī | kūleņos |
1.Bluķis, ko uzsien uz ragavām baļķu vešanai; klūdzenis.
2.Kuļamais bluķis – paprāvs koka bluķis ar tapām vai gareniski rievotu virsmu, kas veļas ap rāmī iestiprinātu dzelzs asi un zirga vilkts pa piedarba kulu izdauza graudus no vārpām.
3.Koks zem ratu priekšgala, kas balstās uz priekšējo riteņu ass.
4.Kamolveidīgs kustīgs priekšmets.
5.Kūliņš 1(3).
Avoti: LLVV, LE, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Meksikāņu pilota bolīds apmeta efektīgu kūleni, kamēr Maldonado sacīksti turpināja.
- Braucot ratiņkrēslā pa šo uzbrauktuvi, braucējs riskē apmest kūleni atmuguriski.
- Sākoties jaunam gadam, kafijas dzeršanas tradīcijas pasaulē kūleni nav apmetušas.
- Kad tu tuvojies ar to milzeni, likās – apmetīsi kūleni.
- Izgāju pļavā aiz mājas, ieskrējos, lidoju un metu kūleni...