ierosinātājs
Lietojuma biežums :
ierosinātājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
Locīšana
ierosinātāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Kāds, kurš izsaka priekšlikumu, pamudina kaut ko darīt.
PiemēriVispirms izvēlējām bandas vadoni jeb priekšsēdētāju, un par to kļuvu es kā idejas ierosinātājs.
2.Tas (tāds), kas ir (kādas, parasti fizioloģiskas, parādības) cēlonis; tas (tāds), kas izraisa, veicina (kādu, parasti fizioloģisku, parādību).
PiemēriPats par sevi saprotams, ka ir ieteicams gripas vai citu bīstamu infekcijas slimību laikā nepārnest ierosinātājus sarokojoties.
3.Tiesas procesa aizsācējs.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit