aizsargs1
aizsargs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | aizsargs | aizsargi |
| Ģen. | aizsarga | aizsargu |
| Dat. | aizsargam | aizsargiem |
| Akuz. | aizsargu | aizsargus |
| Lok. | aizsargā | aizsargos |
1.Priekšmets, ierīce, iekārtojums, kas aizsargā pret kaut ko.
PiemēriCits uz kājām uzsprādzē biezus kāju aizsargus — profilaktiskos apavus, jo pakavos vēl kopš ziemas ieskrūvētas radzes.
- Cits uz kājām uzsprādzē biezus kāju aizsargus — profilaktiskos apavus, jo pakavos vēl kopš ziemas ieskrūvētas radzes.
- Viņš sāka darboties ar lēcas aizsargu un spoguļiem, murminādams pie sevis par leņķiem un virzieniem.
- Kuru katru brīdi var rasties īssavienojums, izlēkt dzirkstis, pārdedzināt drošības aizsargus.
- Riteņu aizsargiem bija atlupušas lielas plēksnes, un kāts, kas turēja vienu no sānu spoguļiem, bija sairis tiktāl, ka spogulis karājās auklā.
1.1.Ierīce šaujamierocī patvaļīga šāviena novēršanai.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit