aizalvot
Lietojuma biežums :
aizalvot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Piepildīt ar alvu (plaisu, spraugu, dobumu).
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Alvot ciet.
1.2.Piepildot (caurumu, spraugu) ar alvu, izlabot (metāla priekšmetu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri