trupēksnis
trupēksnis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | trupēksnis | trupēkšņi |
| Ģen. | trupēkšņa | trupēkšņu |
| Dat. | trupēksnim | trupēkšņiem |
| Akuz. | trupēksni | trupēkšņus |
| Lok. | trupēksnī | trupēkšņos |
1.Satrupējis koksnes gabals; satrupējis, parasti koka, priekšmets.
2.apvidvārds Trupējums, puvums.
3.apvidvārds Atkritumu izgāztuve.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš izskatījās līdzsvarots un bluķains — kā trupēksnis, kas gulējis upes dibenā.
- Ērmotos trupēkšņus satumsušajā pameža tumsībā Atkritējs skaidri saskatīt nespēja, taču tas netraucēja viņu ieslīgt straujā un alkatīgā miegā, tikko viņa mugura pieskārās praulu klājienam.