lamarkisms
lamarkisms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | lamarkisms | lamarkismi |
| Ģen. | lamarkisma | lamarkismu |
| Dat. | lamarkismam | lamarkismiem |
| Akuz. | lamarkismu | lamarkismus |
| Lok. | lamarkismā | lamarkismos |
Pirmā vienotā mācība par dzīvās dabas evolūciju, kuras pamatā ir organismiem piemītoša iekšēja tieksme pilnveidoties, pamatprincipus izstrādājis franču dabaspētnieks Ž. B. Lamarks.
Avoti: EV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Agrīnās evolūcijas teorijas ( lamarkisma) pamatlicējs.